Svētku Dienas • Atceres Dienas • Karoga Dienas 2026

Ceturtdiena, 1. janvārī

Jaunā gada pirmā diena — Latvijā viena no visjaukākajām svētku tradīcijām ir salūts pusnaktī un Valsts prezidenta Jaungada uzruna. Rīgā tūkstošiem cilvēku pulcējas pie 11. novembra krastmalas un Brīvības pieminekļa, vērojot lielāko salūtu pilsētā. Ģimenes pulcējas pie svētku galda ar šampanieti, olu kokteiļiem un tradicionāliem ēdieniem — cūkas galvu uz galda uzskata par pārticības simbolu. Daudzi piedalās Jaungada uzrunas tradīcijā, apmainoties vēlējumiem un izvirzot Jaungada apņemšanās.

Piektdiena, 3. aprīlī

Lielā Piektdiena ir kristīga svētku diena, kas piemin Jēzus Kristus krustā sišanu un nāvi Golgātā. Tā ir klusākā un pārdomu pilnākā diena baznīcas kalendārā. Lielā Piektdiena ir pārvietojama svētku diena — tā vienmēr iekrīt piektdienā pirms Lieldienām. Latvijā šajā dienā notiek dievkalpojumi luterāņu, katoļu un pareizticīgo baznīcās. Tradicionāli tā ir gavēņa beigu periods — daudzas ģimenes izvairās no gaļas un ievēro klusu un apcerīgu dzīves ritmu.

Svētdiena, 5. aprīlī

Pirmās Lieldienas ir kristietības lielākie svētki — Jēzus Kristus augšāmcelšanās diena. Latvijā Lieldienas ir apvienotas ar seno tautas pavasara svinēšanas tradīciju. Raksturīgākās tradīcijas — olu krāsošana ar sīpolu mizām (sarkanā krāsa) vai bērzu lapām (zaļā krāsa), olu ripināšana un olu kaušanās, šūpošanās Lieldienu šūpolēs (ticējums: jo augstāk šūposies, jo lielāki lini augs). Lieldienu brokastīs tradicionāli ēd krāsotās olas, pīrāgus un Lieldienu jēru. Tā ir pārvietojama svētku diena — iekrīt pirmajā svētdienā pēc pavasara pilnmēness.

Pirmdiena, 6. aprīlī

Otrās Lieldienas ir Lieldienu svinību noslēguma diena. Tā ir mierīga ģimenes diena, kad daudzi dodas ciemos pie radiem un draugiem, turpina olu krāsošanu un vērojas pavasara atnākšana dabā. Daudzās Latvijas lauku vietās vēl saglabājusies tradīcija „Lieldienu gājiens" — apciemot kaimiņus ar olām un cienastu. 2026. gadā Otrās Lieldienas iekrīt pirmdienā, tāpēc kopā ar Lielo Piektdienu un Pirmajām Lieldienām rodas 4 dienu gara svētku periods.

Piektdiena, 1. maijā

1. maijs Latvijā ir dubultas svētku dienas — gan Darba svētki (starptautiskā darbaļaužu diena), gan 1920. gada Satversmes sapulces sasaukšanas diena. 1920. gada 1. maijā Latvijā pirmo reizi tika sasaukta tautas ievēlētā Satversmes sapulce — valsts dibināšanas pamatu akts. Tāpēc šī diena ir arī obligātā karoga izkāršanas diena (Valsts karoga likuma 7. panta 1. daļa). Daudziem latviešiem 1. maijs ir pavasara un sezonas sākuma diena — pirmais piknika laiks, dārza darbu uzsākšana, pirmais pastaigas dienas vasaras stilā.

Pirmdiena, 4. maijā

1990. gada 4. maijā Latvijas PSR Augstākā Padome pieņēma deklarāciju „Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu". Šī balsojuma rezultāts — 138 pret 0 (ar 58 deputātiem, kas neieradās balsot) — iezīmēja Latvijas atgriešanos starptautiskajā suverēnu valstu kopienā pēc 50 okupācijas gadiem. Šī ir Latvijas otra svarīgākā valstiskuma diena pēc 18. novembra. Tā ir obligāta karoga izkāršanas diena (Valsts karoga likuma 7. panta 1. daļa). Ja 4. maijs iekrīt sestdienā vai svētdienā, nākamā darba diena tiek noteikta par brīvdienu (likuma 1.¹ pants).

Svētdiena, 24. maijā

Vasarsvētki (no latviešu „vasaras svētki") ir kristīga svētku diena, kas piemin Svētā Gara nolaišanos uz apustuļiem piecdesmit dienas pēc Lieldienām. Tā tiek uzskatīta par baznīcas dzimšanas dienu. Latvijā Vasarsvētki ir salīdzinoši klusi svētki — tā ir apcerīgā dievkalpojumu diena, kas apvienojas ar pavasara pilnbriedu. Daudzas ģimenes izmanto šo dienu pavasara pastaigām, dārza darbiem un pirmajām vasaras izbraukumiem pie jūras vai uz laukiem. 2026. gadā Vasarsvētki iekrīt svētdienā, tāpēc papildu brīvdiena nerodas.

Otrdiena, 23. jūnijā

Līgo diena ir Jāņu (vasaras saulgriežu) vakara priekšdiena — vakars, kad sākas lielākā un mīļākā latviešu tautas svētku diena. Nosaukums „Līgo" nāk no tradicionālā dziesmas piedziediena, ko latvieši dzied, apstaigājot Jāņu vārdu nesējus un pagastus. Šajā dienā saulgriežu mistiskais spēks ir vislielākais. Latvieši ielej ošu zariņus un pīnes vainagus no ziediem — īpaši ozolu lapām (vīriešiem) un lauku ziediem (sievietēm). Lauku mājās ieved zaļumus, aptur Jāņu ozolus, cep Jāņu sieru ar ķimenēm un pārspēj alu. Cilvēki masveidā dodas no pilsētām uz laukiem — Rīga uz Līgo vakaru tiek sauciata par „tukšo pilsētu".

Trešdiena, 24. jūnijā

Jāņi jeb Jāņu diena ir nozīmīgākie un visvairāk latviešiem mīlētie tautas svētki. Tie saistās ar vasaras saulgriežiem — gada īsāko nakti (Līgo nakti) un garāko dienu. Saskaņā ar senām pagāniskajām tradīcijām šī nakts ir īpaši maģiska — zāles, ziedi un rasa iegūst dziedinošus spēkus. Ugunskuri tiek kurināti visā Latvijā; tautas ticība teic, ka ugunskurs ir jākurina tik augsts, lai tas būtu redzams nākamajai Jāņu mājai. Jāuzvaras pāri ugunskuram (veiksmei), jāmeklē papardes zieds (simboliska ziedoša paparde, kas, kā saka, nekad īsti nav atrodama), jādzied Jāņu dziesmas cauru nakti. Tos, kuri sauc vārdā „Jānis", īpaši sveic — viņus iesver ar jaunu ozolu lapu vainagu.

Trešdiena, 18. novembrī

1918. gada 18. novembrī Latvijas Tautas padome Rīgas Nacionālajā teātrī (toreizējā Otrajā pilsētas teātrī) pasludināja Latvijas valsts proklamēšanu. Tas bija vēsturisks brīdis — pirmo reizi tika dibināta neatkarīga Latvijas valsts. Tautas padomes priekšsēdētājs Jānis Čakste nolasīja Latvijas neatkarības deklarāciju, un Kārlis Ulmanis kļuva par pagaidu valdības vadītāju. Šī diena ir Latvijas valsts dzimšanas diena un svarīgākā valstiskuma svētku diena. 18. novembrī visā Latvijā notiek svinīgas ceremonijas, Valsts prezidenta uzruna, militārā parāde Rīgā, svētku koncerti, lāpu gājieni un svētku salūts pie 11. novembra krastmalas. Visa Rīga tiek rotāta ar sarkanbaltsarkaniem karogiem.

Ceturtdiena, 24. decembrī

Ziemassvētku vakars ir Latvijas Ziemassvētku tradīciju svarīgākais brīdis. Latvijā — atšķirībā no angļu valodā runājošām valstīm — galvenā svinēšana notiek tieši 24. decembra vakarā, nevis 25. decembrī. Ģimenes pulcējas pie Ziemassvētku egles, izrotātas ar rotājumiem, sveču gaismām un zvaigzni virsā. Tradicionālais galds ietver pelēkos zirņus ar speķi, žāvētus zivju griezumus, pīrāgus, cūkgaļas cepeti un piparkūkas. Pēc vakariņām visi pēc kārtas atver dāvanas — katram jāsaka pantiņš vai jādzied dziesma, lai varētu saņemt dāvanu (šī tradīcija ļoti Latvijai raksturīga!). Daudzas ģimenes dodas uz Ziemassvētku nakts dievkalpojumu baznīcā. Visā Latvijā deg sveces pie logiem.

Piektdiena, 25. decembrī

Pirmie Ziemassvētki ir pirmā pilnā svētku diena pēc Ziemassvētku vakara svinīgās ģimenes sapulces. Kristīgajā tradīcijā tā ir Jēzus Kristus dzimšanas diena. Latvijā šī diena parasti ir mierīga ģimenes diena — pavada kopā laiku, bauda iepriekšējā vakara ēdienu paliekas, spēlē ar jaunajām dāvanām un apciemo radiniekus. Daudzi dodas ziemas pastaigās — ja ir sniegs, tad slēpot vai ragaviņās. Baznīcās notiek svinīgi Ziemassvētku dievkalpojumi. Tradicionālais ēdiens — vakarēdiena paliekas, plus jaunas uzkodas.

Sestdiena, 26. decembrī

Otrie Ziemassvētki ir Ziemassvētku svinību oficiāli pēdējā brīvā diena. 2026. gadā tie iekrīt sestdienā. Daudzas ģimenes izmanto šo dienu tālāku radinieku un draugu apciemošanai — to, ko vēl nav paspēts. Daži sāk Ziemassvētku rotājumu noņemšanu, kaut gan pēc tradīcijām eglīte paliek līdz Zvaigznes dienai (6. janvārim). Ziemas laikā populāras ir brīvdabas aktivitātes — slidošana (Uzvaras parka slidotava Rīgā), slēpošana (Zaķusalā, Mežaparkā), ragaviņās braukšana ar bērniem, sniega pilsētu celšana.

Ceturtdiena, 31. decembrī

Vecgada vakars (31. decembris) ir kalendārā gada pēdējā diena un Jaungada sagaidīšanas priekšvakars. Pēc Latvijas likuma tā ir svētku diena, kas nozīmē, ka lielākā daļa iestāžu nestrādā vai strādā saīsināti. Latvijā ģimenes sagatavojas Jaungadam — īpaši populāri ir veltē gūžas vēstījumi par aizvadīto gadu, atskaites par paveikto, Jaungada apņemšanās. Tradicionālas ir Vecgada kaušanās — cūkas galvas un citu svētku ēdienu sagatavošana. Daudzas ģimenes saņem dāvanas draugiem un apciemo radus. Vecgada vakarā tiek kārtotas ballītes, pasaules slaveno Rīgas Vecgada balle 11. novembra krastmalā pulcē tūkstošus — ar salūtu pusnaktī un Latvijas himnas dziedāšanu.

Otrdiena, 20. janvārī

1991. gada janvārī Latvijas iedzīvotāji spontāni izveidoja barikādes ap svarīgākajiem valsts objektiem Rīgā — Ministru padomi, televīzijas un radio centru, Saeimu — lai aizstāvētu tikko atjauninātās neatkarības valstiskumu no PSRS OMON un padomju bruņoto spēku draudiem. No 13. līdz 27. janvārim tūkstoši cilvēku, nereti no visiem Latvijas stūriem, sargāja šos objektus aukstumā. 20. janvārī padomju OMON uzbrukumā Vecrīgā tika nogalināti pieci cilvēki. Barikāžu laiks kļuva par vienu no Latvijas brīvības cīņu centrālajiem simboliem.

Pirmdiena, 26. janvārī

1921. gada 26. janvārī Lielbritānija, Francija, Itālija, Japāna un Beļģija oficiāli atzina Latvijas Republikas de iure neatkarību. Tas bija izšķiroši nozīmīgs solis pēc Latvijas faktiskās atzīšanas pēc Latvijas–Padomju Krievijas miera līguma (1920. gada 11. augustā). Starptautiskā atzīšana nodrošināja Latvijai pilntiesīgu vietu Nāciju Savienībā un pasaules suverēnu valstu sabiedrībā.

Pirmdiena, 2. martā

Latvijas nacionālo partizānu (tautā dēvēti par „meža brāļiem") bruņotā pretošanās padomju okupācijai turpinājās no 1944. gada līdz pat 1950. gadu sākumam. Pēdējais partizāns — Jānis Pīnups — mežā slēpās līdz pat 1995. gadam. Meža brāļi cīnījās pret padomju iedibināto režīmu, aizsargājot latviešu zemniekus no deportācijām un kolektivizācijas. Simboliskais datums 2. marts atgādina par 1950. gadā šajā dienā notikušo aktīvas cīņas posma beigām. Atceres dienā notiek piemiņas brīži un ziedu nolikšanas pie nacionālo partizānu pieminekļiem.

Svētdiena, 8. martā

Starptautiskā sieviešu diena ir starptautiska diena, kas pievēršas uzmanību sievietes lomai sabiedrībā, kultūrā un ekonomikā. Latvijā tā tiek atzīmēta ar ziedu — īpaši mimozām, narcisēm un tulpēm — pasniegšanu māmiņām, meitenēm un kolēģēm. Padomju okupācijas laikā tā bija oficiāla brīvdiena, taču pēc neatkarības atjaunošanas Latvijā tā palikusi tikai kā atzīmējamā diena — nav brīvdienas. Tomēr tradīcija apsveikt sievietes Latvijā turpinās.

Otrdiena, 17. martā

Šī diena piemin visas Latvijas nacionālās pretošanās kustības dalībniekus, kas cīnījās par Latvijas valstiskumu gan pret padomju, gan pret nacistisko okupāciju. Tā aptver gan meža brāļus, gan to Latviešu centrālās padomes locekļus, gan Lāčplēša Kara ordeņa kavalierus, kas saglabāja latviešu identitāti un valstiskuma ideju okupācijas laikā. Datums 17. marts nav nejaušs — tas saistās ar 1944. gada Latviešu centrālās padomes memorandu par neatkarību.

Trešdiena, 25. martā

1949. gada 25. martā sākās otrā lielā padomju deportācija no Latvijas — operācija „Priboy" (Krasts). Trijās dienās (25.–27. martā) uz Sibīriju tika aizvesti vairāk nekā 42 000 Latvijas iedzīvotāju — zemnieki, viņu ģimenes, bērni un vecie ļaudis. Daudzi nepārdzīvoja aukstumu, slimības un ceļu. Šī deportācija bija plānots komunistiskā režīma noziegums pret latviešu tautu, kura mērķis bija izputināt latviešu zemniecību un piespiest kolektivizāciju. Šajā dienā valsts karogs tiek pacelts sēru noformējumā — pusmastā. Notiek piemiņas pasākumi pie Rīgas Pasažieru stacijas, no kurienes notika izvešanas.

Pirmdiena, 27. aprīlī

1917. gada 27. aprīlī Rēzeknē notika Latgales latviešu kongress, kurā tika nolemts, ka Latgale ir latviešu zeme un tai jākļūst par daļu no vienotas Latvijas valsts. Šis kongress bija nozīmīgs pagrieziena punkts Latvijas teritorijas apvienošanā — pirms tam Latgale vēsturiski piederēja Vitebskas guberņai. Pateicoties kongresa lēmumam un Latgales aktīvistu piepūlei, Latgale tika iekļauta Latvijas valstī 1918. gada Latvijas neatkarības proklamēšanā. Latgales kongresa diena atgādina par Latvijas vēsturiskā areāla vienotību un Latgales īpašo kultūras identitāti.

Piektdiena, 8. maijā

1945. gada 8. maijā Vācija padevās sabiedrotajiem, noslēdzot Otro pasaules karu Eiropā. Latvijā šī diena ir kara upuru piemiņas diena — veltījums miljoniem cilvēku, kas gāja bojā gan pretnacistiskajā pretošanās, gan kā nacisma upuri. Latvijā tā ir arī diena, kad jāvēršas pretī pašam kara briesmīgumam. Tas atšķiras no padomju svētīgā „Uzvaras diena" (9. maijs) — Latvijas atzīmējamā diena vērsta uz visu kara upuru piemiņu, nevis militāru uzvaru slavināšanu.

Sestdiena, 9. maijā

Eiropas diena atzīmē 1950. gada 9. maiju, kad Francijas ārlietu ministrs Roberts Šūmans izvirzīja Šūmana deklarāciju — priekšlikumu apvienot Eiropas ogļu un tērauda kopienu. Šī diena ir Eiropas Savienības oficiālā dzimšanas diena. Latvijā, kas pievienojās ES 2004. gadā, šajā dienā notiek kultūras pasākumi, atvērto durvju dienas ES institūcijās, koncerti un kopīga eiropiskās identitātes svinēšana.

Svētdiena, 10. maijā

Mātes dienu Latvijā atzīmē maija otrajā svētdienā — tā ir starptautiska tradīcija, kas Latvijā pirmo reizi tika svinēta jau 1922. gadā. Tā ir ģimenes pielūgsmes diena, kurā bērni — no mazākā līdz vecākajam — izsaka pateicību savām māmiņām. Tradicionāli bērni dāvina ziedus (īpaši lauku pļavas ziedus vai tulpes), dara savas rokām gatavotas kartītes un apciemo mātes un vecmāmiņas. Daudzās ģimenēs Mātes dienas brokastis vai pusdienas pagatavo tēvs un bērni. Skolās un bērnudārzos ir koncerti mātēm.

Pirmdiena, 1. jūnijā

Starptautiskā bērnu aizsardzības diena veltīta bērnu tiesību aizstāvībai un labklājībai. Latvijā šajā dienā notiek daudzi bezmaksas pasākumi bērniem — koncerti Mežaparkā, bērnu svētki pilsētu centros, atvērto durvju dienas muzejos un bērnu izklaides centros. 1. jūnijs simboliski iezīmē arī vasaras brīvdienu sākumu skolēniem.

Svētdiena, 14. jūnijā

1941. gada 14. jūnijā sākās pirmā lielā padomju deportācija no Latvijas — vienas nakts laikā uz Sibīriju tika izvesti vairāk nekā 15 000 Latvijas iedzīvotāju. Deportēti tika „pretpadomju elementi" — bijušie politiķi, militāri, policisti, zemnieki, skolotāji, reliģiskie darbinieki un viņu ģimenes. Vīri tika atdalīti no ģimenēm un nosūtīti uz Gulaga darba nometnēm, sievietes un bērni — uz īpašām nometnēm Sibīrijā. Daudzi no viņiem nekad neatgriezās. Šajā dienā karogs tiek pacelts sēru noformējumā. Notiek piemiņas brīži pie Rīgas Pasažieru stacijas, kur pie ekspresvilcieniem atgādinošas piemiņas zīmes tiek novietoti ziedi un sveces.

Trešdiena, 17. jūnijā

1940. gada 17. jūnijā Padomju Savienības Sarkanarmijas karaspēks pārkāpa Latvijas robežu un sāka okupēt Latvijas Republiku. Tas notika pēc ultimatuma, kuru PSRS bija izvirzījusi 16. jūnijā. Līdz 17. jūnija pēcpusdienai padomju tanku kolonnas jau atradās Rīgas ielās. Dažās dienās tika nomainīta valdība, apspiesti brīvie saeimas vēlēšanas, un 1940. gada 5. augustā Latvija tika ar varu inkorporēta PSRS sastāvā. 51 okupācijas gads bija sākuma. Šajā dienā karogs tiek pacelts sēru noformējumā — pusmastā.

Pirmdiena, 22. jūnijā

1919. gada 19.–23. jūnijā pie Cēsīm notika izšķirīga kauja Latvijas Brīvības cīņu laikā — Latvijas un Igaunijas apvienotās armijas sakāva Vācijas brīvprātīgo karaspēku („Baltijas landesvēru") ģenerāļa Rīdigera fon der Golca vadībā. Šī uzvara nodrošināja Latvijas un Igaunijas neatkarību. Cēsu kaujas ir viena no nozīmīgākajām Latvijas militārajām uzvarām, un 22. jūnijs izraudzīts kā simbolisks datums šo cīnītāju pieminēšanai. Atceres dienā notiek Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru piemiņas ceremonijas un ziedu nolikšanas pie Cēsu brīvības pieminekļa.

Sestdiena, 4. jūlijā

1941. gada 4. jūlijā nacistisko vācu okupantu un viņu kolaborantu palīgvienību pavadīti, Rīgā tika nodedzinātas vairākas sinagogas — tostarp Rīgas Horālā sinagoga Gogoļa ielā, kurā tajā laikā bija paslēpušies ebreju cilvēki. Viņi sadega. Šis notikums bija Latvijas ebreju holokausta simboliskais sākums. Nacistu okupācijas laikā Latvijā tika noslepkavoti apmēram 70 000 Latvijas ebreju un vēl 20 000 Eiropas ebreju, kas tika deportēti uz Latviju. Šajā dienā karogs tiek pacelts sēru noformējumā. Notiek piemiņas pasākumi pie Rīgas Horālās sinagogas drupām un Rumbulas mežā.

Otrdiena, 11. augustā

1920. gada 11. augustā tika parakstīts Latvijas un Padomju Krievijas miera līgums — tas izbeidza Latvijas Brīvības cīņas un oficiāli atzina Latvijas valstisko neatkarību. Šī diena veltīta visiem, kas kritusi par Latvijas brīvību — no Latviešu strēlniekiem līdz Brīvības cīņu dalībniekiem, no Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem līdz pēckara meža brāļiem un barikāžu dalībniekiem. Atceres dienā notiek piemiņas ceremonijas Rīgas Brāļu kapos un citās Latvijas militārajās kapsētās.

Piektdiena, 21. augustā

1991. gada 21. augustā, pēc PSRS augusta puča Maskavā sākuma, Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņēma konstitucionālo likumu „Par Latvijas Republikas valstisko statusu" — tas izbeidza pārejas periodu un atjaunoja Latvijas faktisko neatkarību. 21. augustā pirmā valsts, kas Latviju atzina, bija Īslande, un drīz sekoja daudzas citas valstis. Šī ir obligātā karoga izkāršanas diena (Valsts karoga likuma 7. panta 1. daļa). Daudzi to uzskata par „otro neatkarības deklarēšanas dienu" — pirmā bija 4. maijs 1990. gadā, kad tika pasludināts neatkarības atjaunošanas princips, savukārt 21. augustā tika realizēta faktiskā neatkarība.

Svētdiena, 23. augustā

1939. gada 23. augustā Padomju Savienība un nacistiskā Vācija parakstīja Molotova–Ribentropa paktu — neuzbrukšanas līgumu ar slepenu papildprotokolu, kas sadalīja Eiropu ietekmes sfērās. Šis pakts Latviju, Lietuvu un Igauniju nodeva padomju okupācijā un izraisīja Otrā pasaules kara izcelšanos. Šī ir visas Eiropas atceres diena totalitāru režīmu upuriem. 1989. gada 23. augustā — tieši Molotova–Ribentropa pakta 50. gadadienā — divi miljoni Baltijas iedzīvotāju sastājās dzīvajā „Baltijas ceļā" — 650 km garumā no Viļņas caur Rīgu līdz Tallinai.

Otrdiena, 1. septembrī

Zinību diena iezīmē jaunā mācību gada sākumu Latvijas skolās un augstskolās. Tradicionāli šajā dienā notiek „Pirmās skolas zvans" — skolu svinīgi atklāšanas pasākumi, kuros pirmklasnieki tiek uzņemti skolēnu pulkā un 12. klašu skolēni vada ceremoniju. Bērni nāk uz skolu ar ziedu pušķiem skolotājiem — šī ir viena no latviešiem raksturīgākajām tradīcijām. Tuvumā baznīcām notiek svētības pasākumi mācību gada sākumam.

Svētdiena, 13. septembrī

Tēva dienu Latvijā atzīmē septembra otrajā svētdienā. Tā ir ģimenes svētku diena, kurā izsaka pateicību tēviem un vectēviem. Atšķirībā no Mātes dienas (kuras tradīcijas Latvijā sniedzas atpakaļ 100 gados), Tēva dienas tradīcija ir salīdzinoši jauna — tā tika oficializēta pēc neatkarības atjaunošanas. Tradicionāli bērni sagatavo tēviem dāvanas pašu rokām, ģimene kopā dodas aktīvās dabas pastaigās, kaut ko pagatavo pie grila vai kopā ēd pusdienas.

Otrdiena, 22. septembrī

1236. gada 22. septembrī notika Saules kauja — latviešu un zemgaļu apvienotās kara saimes sakāva Zobenbrāļu ordeni. Tā bija viena no nozīmīgākajām baltu cilšu uzvarām viduslaikos. Baltu vienības diena atzīmē šo uzvaru un simbolizē baltu tautu — latviešu, lietuviešu, prūšu, zemgaļu, kuršu, zemaiču — vēsturisko kopību. Mūsdienās tā saistās ar Latvijas–Lietuvas brālīgajām attiecībām. Šajā dienā notiek kultūras pasākumi, lekcijas par baltu vēsturi un draudzības notikumi starp Latviju un Lietuvu.

Pirmdiena, 5. oktobrī

Skolotāju diena atzīmēta visā pasaulē 5. oktobrī. Latvijā šajā dienā skolēni pasniedz skolotājiem ziedus un pateicības rakstus. Notiek svinīgi pasākumi skolās, balvu pasniegšanas labākajiem skolotājiem un „Gada skolotāja" atzinības ceremonijas. Daudzās skolās 12. klašu skolēni tradicionāli aizvieto skolotājus uz vienu dienu, ceļot jaunāko klašu skolniekus.

Ceturtdiena, 15. oktobrī

Valsts valodas diena atzīmē latviešu valodas svarīgumu kā Latvijas valsts oficiālo valodu. 15. oktobrī 1998. gadā Saeima pieņēma Valsts valodas likumu, kas nostiprināja latviešu valodas statusu pēc 50 padomju okupācijas gadiem, kad krievu valoda bija dominējoša. Šajā dienā notiek kultūras pasākumi, lekcijas par latviešu valodu, diktāti („Lielais latviešu valodas diktāts") un latviešu valodas atzinības piešķiršanas ceremonijas.

Trešdiena, 11. novembrī

1919. gada 11. novembrī Latvijas armija pie Rīgas — īpaši pie Pārdaugavas un Vecrīgas — sakāva Rietumkrievijas brīvprātīgo armiju (tā saucamās „bermontieši") ģenerāļa Pāvela Bermonta-Avalova vadībā. Šī uzvara glāba Rīgu no iekarošanas un bija viens no izšķirošajiem momentiem Latvijas Brīvības cīņās. Lāčplēša diena veltīta visiem Latvijas brīvības cīnītājiem — īpaši Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem. Tā ir Latvijas svarīgāko patriotisko tradīciju diena. 11. novembrī vakarā tūkstošiem cilvēku nes sveces pie Brīvības pieminekļa, Daugavas krastmalā un Brāļu kapos Mežaparkā. Šajā dienā karogs tiek izkārts obligāti, un izveidojies „uguns tunelis" pa Brīvības ielu un virs Daugavas tilta — viens no spēcīgākajiem Latvijas nacionālajiem simboliem.

Sestdiena, 21. novembrī

2013. gada 21. novembrī Rīgā, Zolitūdes mikrorajonā, sabruka jaunas Maxima veikala ēkas jumts. Traģēdijā gāja bojā 54 cilvēki, ieskaitot trīs glābējus. Tā bija lielākā civilā traģēdija Latvijā pēc neatkarības atgūšanas un viens no būtiskākajiem nacionālās sēras brīžiem. Piemiņas diena atgādina par būvniecības drošības nozīmi un ir veltījums bojā gājušajiem un viņu tuviniekiem. Pie Zolitūdes veikala ir uzstādīts piemineklis „Bites", pie kura katru gadu notiek piemiņas brīži.

Svētdiena, 6. decembrī

Decembra pirmā svētdiena veltīta visiem komunistiskā totalitārā režīma upuriem — deportētajiem, arestētajiem, nošautajiem, Gulaga cietumniekiem, piespiedu kolhozniekiem un visiem, kas cieta no padomju režīma. Tas ir plašāks piemiņas jēdziens — aptver ne tikai 1941. un 1949. gada deportācijas, bet visu piecdesmit okupācijas gadu cietušos. Šajā dienā karogs tiek pacelts sēru noformējumā. Notiek piemiņas dievkalpojumi, ziedu nolikšanas un atmiņu pasākumi visā Latvijā.

Ceturtdiena, 1. janvārī

Piektdiena, 3. aprīlī

Svētdiena, 5. aprīlī

Pirmdiena, 6. aprīlī

Piektdiena, 1. maijā

Pirmdiena, 4. maijā

Svētdiena, 24. maijā

Otrdiena, 23. jūnijā

Trešdiena, 24. jūnijā

Trešdiena, 18. novembrī

Ceturtdiena, 24. decembrī

Piektdiena, 25. decembrī

Sestdiena, 26. decembrī

Ceturtdiena, 31. decembrī